Praktiski padomi

Ziemcietes un graudzāles.

Stādi tiek piedāvāti plastmasas podiņos. Parasti tilpums ir 1 -1,5 l un lielāki. Stāda cena atkarīga no auga lieluma un vecuma. Jauni augi, kas nesen pavairoti un iepodoti maksā mazāk. Augi, kas ir ilgāk auguši un ir lielāki, maksā vairāk.

Mājas lapā norādītais sortiments un cenas sezonas laikā var būt mainīgas. Par konkrētu augu pieejamību vēlams painteresēties pirms braukšanas uz saimniecību. Stādus var iegādāties uz vietas saimniecībā noteiktajā darba laikā.

Ziemā augi pārziemo podiņos ārā uz stādu laukuma. Pavasarī tie mostas atkarībā no laika apstākļiem. Atrodamies Vidzemē un pavasaris pie mums atnāk vēlāk nekā Kurzemē un Zemgalē. Tas jāņem vērā izvēloties apmeklējuma laiku. Dažas ziemcietes un gandrīz visas graudzāles sāk mosties vien ap maija vidu un vēlāk.

Informācija par jaunumiem augu sortimentā tiek pievienota agri pavasarī un arī vēlāk sezonā tiek papildināta. Jāņem vērā, ka lielākā daļa gada jaunumu parasti pieejami sākot ar vasaras vidu. Vien nedaudzi jaunumi būs pieejami jau pavasarī.

Ziemcietes un graudzāles ir iespējams iepriekš pasūtīt, rakstot uz kontaktos norādīto e-pastu.
Nosūtiet izvēlēto augu sarakstu uz mūsu e-pastu. Mēs to izskatīsim, atbildēsim par augu pieejamību un cenām. Vienosimies par augu saņemšanas veidu: uz vietas saimniecībā, izbraukuma tirdzniecībā-gadatirgū, vai sūtot caur paku skapi.
Ja sūtam caur paku skapi, nosūtam priekšapmaksas rēķinu. Pēc rēķina apmaksas nosūtam augus.
Šāda augu sūtīšana ir iespējama pavasarī – aprīlis, maijs, jūnijs un rudenī- septembris, oktobris.

Vasaras puķes un atraitnītes.

Vasaras puķu stādus var iegādāties pavasara sezonā apmēram no maija līdz jūlijam. Intensīvās pavasara sezonas laikā augu sortimenta pieejamība strauji mainās. Ja kādi augi beigušies, tie šajā sezonā vairs nav pieejami. Jo visus augus audzējam paši. Cik izaudzēts, tik arī pieejams.

Atraitnītes parasti pieejamas agri pavasarī no marta vidus/aprīļa līdz maijam.

Tomātu un dārzeņu stādi.

Tomātu/gurķu stādi ir pieejami sākot ar 10. -15. maiju, kad laika apstākļi ir piemēroti augu stādīšanai neapkurināmās siltumnīcās. Pēc pasūtījuma stādus varam izaudzēt arī agrāk. Tas jāveic līdz februārim.

Ieteicams izveidot sarakstu vēlamajām šķirnēm pirms došanās pie mums. Tomātu un citu dārzeņu šķirnes ir publicētas sadaļā “dārzeņi”. Ja kāda no Jūsu izvēlētajām šķirnēm nebūs vairs pieejama, ieteiksim aizvietotāju.

Dekoratīvie krūmi un skuju koki.

Nelielos daudzumos pie mums var iegādātie dekoratīvos krūmus. Par šķirnēm un piedāvājumu jāinteresējas stādaudzētavā.

Dāvanu kartes.

Piedāvājam iegādāties dāvanu kartes par  Jūsu izvēlēto summu. Dāvanu karte derīga 1 gadu kopš iegādes brīža.

 

 

Pie mums plastmasas maisiņi nav pieejami. Tāpēc vēlams augu pārvietošanai ņemt līdzi savas kastes vai maisiņus.
Pieņemam tikai skaidru naudu, ar kredītkarti nav iespējams norēķināties.

 

Buenosairesas verbena (Verbena bonariensis) pie mums audzējama kā viengadīgs augs. Savvaļā tā aug Dienvidamerikā, sasniedzot 150 cm augstumu.

Ziedkātu galos tai veidojas smalki, violeti ziediņi, kas puķei piešķir interesantu un gaisīgu izskatu. Zied no vasaras vidus līdz pirmajam salam.  Vislabāk augs saulainā vietā, barības vielām bagātā augsnē.

Var stādīt dobes malā vai vidū, vislabāk vairākus augus lielākā grupā. Labi sader kopā ar visdažādākajiem augiem.

No  graudzālēm, piemēram, Deschampsia, Panicum, Pennisetum, Stipa, no ziemcietēm, piemēram, Achillea, Allchemilla, Calamintha, Echinacea, no vasaras puķēm ar Salvia, Cosmos, Erigeron, Gaura, Nicotiana u.c.

Smalkos ziediņus daudz apmeklē tauriņi un citi kukaiņi.

Der ziedu griešanai, tos izmantojot vasaras puķu pušķos.

Boenosairesas verbēnu pavairo ar sēklām, sējot tās agri pavasarī, tomēr dīgšana ir lēna un nevienmērīga.

Pie mums Buenosairesas stādus var iegādāties pavasara sezonā.

Ir ziemcietes, ko sauc par jānīšiem, bet šoreiz par jauku vasaras puķi, ko sauc par Karvinska jānīti(Erigeron karvinskianus).

Šis mazais augs ir ar smalkiem dzinumiem un lapiņām apmēram 20 – 30 cm garš. Smalkie dzinumi kā plīvurs augšanas laikā sakuplo. Bagātīgi ziedošs ar maziem ziediņiem, kas līdzīgi pīpenēm. Kad ziedi atveras, tie ir rozā, tad ziedot kļūst balti, rodas efekts, kad augs ir divkrāsains.

Jānīši ir viegli kopjami, tikai regulāri jālaista un jāmēslo, īpaši, ja tiek audzēti iekarināmajā podā. Ziediņi ir daudz, kas viens otru nomaina, nav nepieciešama veco ziedu noplūkšana.

Jānīša dzinumi ir gari, tomēr augs labi saglabā kompakto formu. Tos var izmantot, kā zemsedzes augus zemo puķu dobju stādījumos vai apmalēs. Kā nokarenos augus puķu kastēs, podos, kompozīcijās.

Vieta saulaina, der arī pusēna un vējaina vieta.

Šo augu vislabāk iegādāties stādaudzētavā, jo , lai laikus uzziedētu, tas agri jāsēj un jāaudzē stāds.

Pie mums Karvinska jānīša stādus var iegādāties pavasara sezonā

Dzeltenas, zilas, ar actiņu, baltas, raibas, sarkanas, lielas, sīkiem ziediem …..un tā vēl un vēl.

Atraitnītes parasti apstādījumos , dobēs, podos aug un zied līdz Jāņiem, kad tās nomaina vasaras puķes.  Tomēr arī vasarā atraitnītes zied ilgi ,ja vien tās regulāri laista, mēslo, izkniebj noziedējušos ziedus, un tās neaug vietā, kur spīd karstā pusdienas laika saule.

Atraitnītes no aukstuma un dzestrajām pavasara naktīm nebaidās, tāpēc tās var stādīt agri. Agrāk iestādītas, tās labāk ieaugs (mazāk nepieciešama laistīšana). Stādot maijā un vēlāk, lai tās varētu labi ieaugt, būs vairāk jālaista, jo zeme būs sausāka un laiks siltāks.

Mūsu stādaudzētavā atraitnītes parasti var iegādātie no aprīļa līdz maijam.

Heihēras ir ziemcietes ar dekoratīvām lapām un smalkiem ziediņiem.
Heihēru lapas var būt visdažādākajos krāsu toņos, marmorētas, viļņainas, krokainas, dzīslotas, matētas, gludas… Tās ir dekoratīvas visu aktīvo augšanas sezonu, ir šķirnes, kas kā hameleoni visas sezonas garumā maina krāsu. Ziedi ir sīki, zvanveida, var būt balti, rožaini balti, rozā, sarkani, sakārtoti skrajā augšupvērstā ziedkopā, kas glīti paceļas virs lapām. Ziedus un lapas var izmantot pušķu veidošanai.

Dabā heihēras aug galvenokārt Ziemeļamerikā, arī kalnainajos apvidos, tas norāda, ka tām nepieciešama labi drenēta, caurlaidīga augsne. Kopumā heihēras nav prasīgas. Vajadzīgi vien daži nosacījumi, lai tās labi augtu. Augsnei jābūt mitrai, pietiekoši bagātīgai, tās spēj piemēroties arī nabadzīgākiem augšanas apstākļiem. Nederēs smaga māla augsne, tad šķirnēm var mainīties lapu krāsa, tās nesakņojas, nīkuļo. Vislabāk audzēt pusēnā. Pilnā ēnā, ziemeļu pusē tām zudīs izteiksmīgās lapu krāsas. Tieši, karsti pusdienas saules stari arī nav tām piemēroti. Tomēr no jaunajām šķirnēm ir šķirnes, kas labi jūtas arī pilnā saulē.
Vienā vietā tās var augt 3-5 gadus(atkarībā no šķirnes), tad tās vajag pārstādīt ar ceru dalīšanu. Augšanas laiku iespējams paildzināt apberot ap ceru svaigu augsni, piemēram, kompostzemi.

Ziemcietība kopumā ir laba. Tā kā sakņu sistēma heihērām ir samērā smalka, tās var ciest ilgstošā kailsalā no sakņu izcilāšanas. Šeit labi der augsnes mulčēšana, tas palīdz arī saglabāt augsnes mitrumu. Tā var būt smalkāka mizu mulča, kūdra, kompostzeme. Maziem, jauniem stādiņiem var uzlikt kādu skujas zaru.
Heihēras var stādīt starp dekoratīvajiem krūmiem, zema auguma skuju kokiem, ziemciešu dobēs, apmalēs, akmensdārzā…

Bieži heihēras jauc ar heiherellām, kas ir tām līdzīgas. Heiherellas ir heihēru un tiarellu krustojums. Tās neaug izteikti kompaktā cerā, bet skrajā cerā un lapas ir mīkstākas.

Heihēras audzējam jau vairākus gadus un var teikt, ka tās var stādīt un audzēt arī Vidzemē. Ir šķirnes, kas ir jūtīgākas pie mums, bet kopumā ievērojot visus augšanas un kopšanas nosacījumus vajadzētu izdoties.

Heihēras pie mums var iegādāties sākot ar maiju līdz pat rudenim. Stādi parasti ir 1 – 2 l podiņā.

     Garšaugu audzēšana nav sarežģīta. Augšanas prasības garšaugiem pēc barības vielām, gaismas, mitruma, temperatūras ir līdzīgas. Parasti tos stāda saulē vai pusēnā, auglīgā augsnē. Saulainā vietā ēteriskās vielas augos būs vairāk. Jāizvēlas no valdošiem vējiem aizsargāta vieta, bet pilnīgs aizvējš nederēs. Vietai jābūt labi drenētai, kur mitrā laikā un ziemā nesastājas ūdens.
Garšaugus var stādīt atsevišķā dobē, vagās, stādījumos kopā ar citiem augiem, podos, kastēs.

Traukos parasti stāda garšaugus, kuri pie mums nepārziemo, piemēram, rozmarīnu, citronverbēnu u.c. Vasarā tie aug ārā, bet rudenī, podu var nest iekšā un mēģināt audzēt tālāk vai pārziemināt vēsā, gaišā telpā. Traukos var veidot arī garšaugu kompozīcijas. Podos, kastēs garšaugus var audzēt lodžijās, balkonos. Šādi netraucējot sakņu sistēmu, var mainīt augu atrašanās vietu.
Garšaugus dobē izvieto pēc līdzīgiem principiem, kā ziemcietes, ievērojot to garumu, augšanas intensitāti utt. Garākos augus stāda aizmugurē vai centrā, piemēram, lupstāju. Mazākos dobes malās, piemēram, timiānu. Daudzi no garšaugiem spēcīgi aug uz sāniem, piemēram, raudene, estragons, piparmētras. Ja tiek audzētas dažādas mētras, nevajadzētu tās stādīt blakus, starpā jāstāda kāds cits augs.

Garšaugu dobē kopā ar daudzgadīgajiem garšaugiem var stādīt viengadīgos garšaugus, vasaras puķes . Ja stāda vasaras puķes, izvēlas tādas, kuras arī ir lietojamas uzturā, piemēram, kliņģerītes, begonijas, kreses, saulespuķes u.c. To viegli var izdarīt jaunā dobē. Parasti garšaugi aug diezgan ātri un spēcīgi, tāpēc jau laikus agresīvākie jāierobežo , ja nepieciešams jāveic dobes atjaunošana.
Garšaugi ir labi kaimiņaugi arī ziemcietēm, dārzeņiem. Visi garšaugi spēcīgi smaržo, iespējams, tas var pasargāt augus no dažādiem kaitēkļiem. Garšaugi var palīdzēt saviem kaimiņaugiem augt un nogatavoties ātrāk, piemēram , baziliks, kas savā apkārtnē izdala etilēnu. Tomāti labi sader ar baziliku, timiānu, salviju, pupumētru. Rozes ar lavandu, izopu, timiānu. Garšaugi ,kuri labi sader ar dārzeņiem kulinārijā, arī kopā labi aug.

Ja esat nolēmuši stādīt garšaugus un ir nepieciešami stādi, varat tos meklēt arī pie mums. Piedāvājumā ir gan daudzgadīgie, gan viengadīgie garšaugu stādi.
Aromātisko augu dobe noteikti padarīs Jūsu dārzu interesantāku ar smaržām, krāsām, ziediem. Dārzā būs vēl vairāk bišu un taureņu . Būs jauna nodarbe – plūkt, vākt, izgaršot, ļauties eksperimentiem ēdienu gatavošanā.

Nokarenās zemenes, ir remontanto zemeņu šķirnes, kas zied un ražo no vasaras sākuma līdz pat rudenim. Tās bagātīgi veido stīgas un ziednešus uz stīgu rozetēm.

Zemene puķu podā – tas ir dekoratīvi un interesanti. Ļoti priecīgi par tām ir bērni. Jo zemenēm ir kārdinošas ogas un tās var ēst. Ogu lielums, forma, aromāts, atkarībā no šķirnes, var nedaudz atšķirties, bet ogas ir lielas, tāpat kā dārzā augušām zemenēm. Tās var stādīt arī kastēs vai kādā augu kompozīcijā. Vietai vajadzētu būt saulainai, tad ogas būs saldākas. Var novietot arī pusēnā, piemēram, pakārt zem ābeles. Zemeņu pods jālaista regulāri, nevajadzētu to iekaltēt. Lai zemenei būtu spēks ražot, tā regulāri jāmēslo. Der speciālais zemeņu vai arī puķu mēslojums.

Ja zemeni grib saglabāt nākošajam gadam, tad vislabāk to pavairot ar auga rozetēm, kas veidojas uz stīgām. Var arī pirms sala lielo augu izņemt no poda, pārstādīt dārzā vai siltumnīcā, apberot ar zemi arī stīgu mezglus. Uz ziemu augu vēlams piesegt ar skujām. Pavasarī ņem jaunos augus stāda podā vai kādā citā traukā un atkal audzē tālāk. Veco augu neieteiktu stādīt, jo raža būs labāka no jaunajiem augiem. Atkarībā no poda lieluma stāda 1 – 5 stādus.

Nokareni aug arī Indijas dišenejas jeb neīstās zemenes. Indijas dišeneja (Duschesnea indica) ir ziemciete, kas aug kā krāšņi zemsedzes augi un ražo mazas, ēdamas, bet bezgaršīgas sarkanas zemenes. Tās zied ar spilgti dzelteniem ziediem. Iestādītas podā vai kastē tās ir ļoti dekoratīvas un izturīgas.

Pie mums var iegādāties nokarenās zemenes ar baltiem un rozā ziediem, jau lielākus augus,  iekaramos podos.
No podā audzētas zemenes Jūs neiegūsiet milzīgu ražu, bet noteikti tās der izmēģināt.

Viengadīgās jeb vasaras puķes ir augi, kas pie mums vienā vasarā izaug un nozied. Lielai daļai arī ienākas sēklas, kas arī ir šo puķu galvenais pavairošanas veids. Pie mums audzētās vasaras puķes cēlušās dažādās pasaules malās, kas arī nosaka to augšanas prasības. Puķēm, kuru dzimtene ir karstie apgabali, kā Dienvidāfrika, piemēram, pusdienziedes un gazānijas, patiks karstas un sausas vietas. Puķes, kas cēlušās mērenāka klimata zemēs labi padosies arī lietainās un vēsās vasarās, bet sausajā laikā būs vairāk jālaista, piemēram, pērtiķmutītes, perillas, salvijas, asteres, rudbekijas.

Puķes ar īsāku veģetācijas periodu var sēt tieši dobē. Parasti tās ir kreses, saulespuķes, kliņģerītes, matiolas, ešolcijas, nigellas, ģipsenes, alises, lavateras u.c. Laukā puķes jāsēj pēc iespējas agrāk, parasti maija sākumā, vislabāk saulainā vietā. Ja gribas, lai tās zied ātrāk un puķēm ar garu veģetācijas periodu audzē dēstus siltumnīcā. Var mēģināt to darīt arī uz saulainas palodzes.

Ja stādi izaudzēti vai iegādāti jau maija sākumā un mēs stādām tos ārā, tie jāsargā no pavasara salnām. Ļoti jūtīgas pret salnām ir samtenes, balzamīnes, begonijas, agerāti. Jau izturīgākas ir petūnijas, lobēlijas, neļķes. Augi pirms stādīšanas ārā, pavasarī ir jānorūda.

Pareizi koptas vasaras puķes zied visu vasaru līdz pat rudenim. Tas ir vasaras puķu ieguvums, salīdzinoši ar ziemcietēm, kuras zied, dažādos laikos, bet ne visu vasaru. Vasaras puķu krāsas ir spilgtas. Vari izveidot dobi, kaut visās varavīksnes krāsās un tā visa ziedēs vienlaicīgi.

Ar vasaras puķēm var aizpildīt tukšās vietas starp vēl nesaaugušiem daudzgadīgajiem augiem, stādīt daudzgadīgo augu dobju apmalēs. Skuju koku dobi tās padarīs priecīgāku un vēl krāsaināku. Un, protams, tās stāda kastēs, podos, dažādos traukos kopā košajiem vasaras nokarenajiem augiem.

Ļoti saulainās vietās stāda portulakas, gazānijas, sanvitālijas, pusdienziedes u.c.

Ēnainai vietai derēs balzamīnes, lobēlijas, begonijas. Vasaras puķes, kuras labi jūtas ēnainā vietā, var stādīt arī saulē, bet pavasarī tās pie saules jāpieradina. Karstā laikā nevajadzētu tās laistīt pašā pusdienas saulē, tad var rasties lapu apdegumi, arī ūdens ātri iztvaikos un no laistīšanas nebūs nekāda labuma.

Daudzas vasaras puķes ir smaržīgas. Tās ir alises, tabakas, matiolas, heliotropi, rezēdas. Smarža sevišķi jūtama vasaras vakaros, kad vairs nekarsē karstā saule.

Dobju apmalēm piemērotas ir zemāka auguma puķes – leduspuķes, begonijas, krustaines, lobēlijas, alises, agerāti, samtenes.

Lielāka auguma vasaras puķes- saulespuķes, rīcinus, kosmejas, amarantus, kleomes, rudbekijas stāda starp lielajiem, daudzgadīgajiem augiem, dobes centrā vai aizmugurē.
Salīdzinoši ar ziemcietēm, vasaras puķēm ir samērā sekla sakņu sistēma. Tāpēc augsni jāsagatavo 20 – 25 cm dziļumā, rūpīgi, jo barības vielas no dziļākajiem augsnes slāņiem tās nevarēs izmantot. Augšanas laikā vajadzētu papildus mēslot un laistīt. Pavasarī ar minerālmēsliem, kas satur vairāk slāpekli, piemēram, Calcija Nitrātu. Vēlāk ar ziedošiem augiem domātu mēslojumu.
Būtu ieteicams nogriezt noziedējušos ziedus. Puķes zied un briedina sēklas. Tur tiek patērētas daudz barības vielas. Tāpēc veco ziedu nogriešana veicinās ilgstošāku un krāšņāku ziedēšanu

Ešolcijas Eschscholtzia californica Cham.

Kad meklējiet sēklu veikalā puķu sēklas, nopērciet arī šī auga sēklas. Sen zināma puķīte, bet pēdējā laikā maz redzēta dārzos.

Kalifornijas ešolcija ir viena no viegli audzējamām vasaras puķēm. Pēc skata nedaudz atgādina magoni, parasti oranžos toņos, bet ir arī citās krāsās. Ziedi var būt arī pildīti, pēcpusdienā un pirms lietus tie pieveras. Lapas ir smalkas, pelēcīgi zaļas ar zilganu nokrāsu, augstumā ap 30 cm. Vislabāk piemērotas nabadzīgas , smilšainas, akmeņainas augsnes. Auglīgās augsnēs tās var izaugt uz pusi garākas un stublāji ar ziedkātu būs nenoturīgi, izgāzīsies.

Ešolcijām ir samērā trausla sakņu sistēma, tāpēc tās sēj tieši dārzā, saulainā vietā. To var darīt pēc iespējas agri, jo tās pacieš zemas temperatūras.

Vienkāršie ziediņi pievilina daudz kukaiņu un zied dārzā no jūnija līdz pat vēlam rudenim. Var audzēt ne tikai dobē, bet arī traukos, kastēs. Ziedu griešanai gan nav īpaši piemērotas, jo ziedi nav izturīgi. Ešolcijas pašas mēdz sasēties un priecē arī citus gadus.

Damaskas nigella Nigella damascena

Vasaras puķe, ko vajag izmēģināt.

Vasaras puķe ar smalku, plūksnainu lapojumu un parasti ar gaiši ziliem ziediem, kurus apņem smalkas seglapas. Ziedi var būt arī pildīti, baltos un rozā toņos. Zied no jūlija līdz augusta beigām.

Pēc noziedēšanas augam veidojas uzpūstas sēklotnes ar ragveida izaugumiem. Sēklu pogaļa pilna ar melnām sēkliņām, kuras var ievākt un nākamajā gadā sēt dārzā. Damaskas nigellas sēklas uzturā parasti nelieto. Uzturā var lietot Sējas nigellas(N. sativa) sēklas.

Damaskas nigellas augstums ir 30 – 50 cm. Aug dažādās augsnēs, bet vislabāk izdosies trūdvielām bagātās un kaļķainās. Stādiņus neaudzē, jo augs necieš pārstādīšanu. Sēj tieši augsnē aprīļa beigās vai maijā, saulainā vietā. Apstādījumos labi izskatās dobju malās, kā arī jauktos puķu stādījumos, kur augs rada gaisīgu noskaņu.

Mēs nigellas ziedus izmantojam pušķos. Pogaļas var kaltēt un izmantot sauso augu kompozīcijās, floristikā.

Lielā hakonekloja Hakonechloa macra ‘Albostriata’

Lielā hakonekloja ir lēni augoša, skaista graudzāle, kas cēlusies no Japānas.

Augstums 35-40 cm

Aug kompaktā cerā un veido nokarenu, smalku augumu.

Jāaudzē no aukstiem vējiem aizsargātā vietā, vislabāk pusēnā.

Var augt arī saulainākā vietā, bet , tad augam jānodrošina pietiekošs mitrums. Saulainās, sausās vietās hakonekloja var apdegt.

Augsnei jābūt labi drenētai un auglīgai. Labi kaimiņaugi ir nelielas hostas vai papardes.

Uz ziemu nepieciešama augsnes mulčēšana ap augu.

Mēģināsim to audzēt arī Vidzemē.

Pavasarī tik ļoti nepieciešami dabiskie vitamīni. Viegli pie vērtīgajām vielām tikt diedzējot dažādas sēklas. Viegli diedzējami ir kressalāti. Uzliek uz šķīvja salveti, samitrina un izkaisa sēkliņas.

Diedzēt var gan gaismā, gan tumsā, kad parādās asniņi var likt gaismā. Diedzējot jāskatās, lai sēklas neiekalst.

Vēl diedzēt var redīsus, lucernu, lēcas, labības graudus u. c. Sēklas visvērtīgākās, kad asniņi ir 1 – 2 mm gari. Sēklas nedrīkst būt kodinātas.

Ja vietas ir vairāk, tad lielākā podā vai traukā var ierušināt no pagraba atnestas selerijas, pētersīļa vai bietes saknes, kurām droši vien no saknes pieres jau raisās mazās, jaunās lapiņas. Tā tuvinās pavasaris.

Z/S Kaliņi
izstrādājis SIA DATNET